Metodika

Cenu normalizēšana

Visas cenas pārrēķinām efektīvajā mēneša cenā, lai dažādu periodu (mēneša, gada, divu gadu) plānus varētu salīdzināt godīgi. Naudu rēķinām centos, bez noapaļošanas kļūdām.

Akcija un atjaunošanas cena

Skaidri nodalām ievada (akcijas) cenu no atjaunošanas cenas. Rādām, cik samaksāsiet pirmajā gadā un kāda cena būs spēkā pēc akcijas beigām — tas ir īpaši svarīgi VPN un līdzīgiem pakalpojumiem, kur atjaunošanas cena mēdz būt krietni augstāka.

Visa līguma cena

Operatoru komplektiem rēķinām visu līguma cenu — ar aktivizācijas un iekārtas maksu un cenu pēc akcijas; pirmais akcijas mēnesis ir tikai tās daļa.

Ticamības statusi

• Pārbaudīts — ir oficiāls avots un pārbaudes datums.
• Visticamāk, aktuāls — pārbaudīts nesen, bet bez pilna oficiāla avota.
• Nav pārbaudīts — pārbaudes nav.
• Dati var būt novecojuši — automātiski, kad pagājis noteikts dienu skaits (atkarīgs no kategorijas).
• Pašlaik nav pieejams — pakalpojuma sniedzējs šo pakalpojumu vai plānu šīs valsts kontam nepiedāvā, tātad cenas nav nevis mūsu dēļ.

Kā tiek noteikta secība

Neslēpjam, kā veidojas secība. To nosaka tikai zemāk uzskaitītie kritēriji — partneru saites vai sadarbība pozīciju neietekmē, un par vietu sarakstā mēs maksu neņemam.

• Plāni viena pakalpojuma iekšienē — tiek sakārtoti pēc lētākās efektīvās mēneša cenas (ieskaitot dāvinātos mēnešus).
• Pakalpojumi sarakstos — kategorijas ietvaros pēc mūsu vērtējuma: augstāks vērtējums — augstāk, pakalpojumi bez vērtējuma (fakti vēl nav savākti) — pēc tiem, bez plāniem — beigās. Tāda pati secība ir arī sākumlapas kartītēs. Pēc cenas var kārtot pašā sarakstā. Komerciālu motīvu šajā secībā nav.
• Konkurentu salīdzinājuma tabula — kolonnu secību nosaka apskata tēma: pirmais ir aprakstītais produkts, tālāk — salīdzinājumam izvēlētie konkurenti. Neizmantojam „uzvarētāja" zīmes un nerakstām, ka kāds VPN būtu labākais visiem.
• Ar akcenta krāsu ierāmētais plāns — tas ir plāns, ko par populārāko atzīmējis pats pakalpojuma sniedzējs savā oficiālajā lapā. Tā nav mūsu rekomendācija.

Kā vērtējam mēs paši

Ilgu laiku šeit bija rakstīts, ka vērtējumu nepiešķiram, ar vienu nosacījumu: ja kādreiz sāksim, vispirms tiks publicēti kritēriji un to svari, un vērtējums būs redzams kopā ar to, no kā tas sastāv. Kopš 2026. gada augusta vērtējums pastāv — VPN, mūzikas, mākoņkrātuves, mākslīgā intelekta, mācīšanās, filmu un televīzijas, sporta un veselības pakalpojumiem, kā arī spēļu abonementiem un antivīrusu programmām — un zemāk ir tieši tas, kas tika solīts. Katrai kategorijai ir savi kritēriji: tie paši jautājumi VPN un mūzikas pakalpojumam nebūtu jēgpilni, bet viens kopīgs saraksts nozīmētu, ka puse rindu vienmēr ir tukšas.

Vērtējums šajā vietnes valodas versijā ir aprēķināts no Latvijas tirgus faktiem, nevis pārtulkots no citas valsts: serveri Latvijā, studenta plāns Latvijā, pielāgojums Latvijas tirgum. Kur tāda fakta par Latviju nav, kritērijs paliek nepārbaudīts un vidējā aprēķinā nepiedalās. No cita tirgus to neaizņemamies: pārtulkots vērtējums izskatītos tikpat pārliecinoši un mērītu ne to tirgu.

Vērtējums ir no 1 līdz 5, svērtais vidējais no zemāk uzskaitītajiem kritērijiem. To rēķinām katram plānam atsevišķi, bet pie pakalpojuma rādām tā plānu vidējo: „NordVPN Basic" un „NordVPN Ultra" nav viens un tas pats produkts un nav viena un tā pati cena, tāpēc viens vērtējums tiem abiem melotu.

Kā tas izskatās ar reālu plānu

Lai nebūtu tikai procenti — te ir viss aprēķins „Netflix Basic" plānam Latvijas tirgū (skaitļi ir ilustratīvi; šodienas vērtības ir pakalpojuma lapā):

Nepārbaudīts kritērijs izkrīt no vidējā. Tāpēc dala ar 90 — tik daudz svara paliek starp tiem, ko zinām:

(18×5 + 15×1,5 + 10×5 + 10×5 + 9×2 + 7×2 + 7×4 + 5×2 + 4×4 + 3×4,7 + 2×2) ÷ 90 = 3,5

Divas lietas, ko šis piemērs parāda labāk nekā jebkurš skaidrojums. Pirmkārt: „Basic" saņem 5 par cenu un tomēr paliek 3,5 — lētums vien vērtējumu neceļ. Otrkārt: mūsu datu robs („bezmaksas izmēģinājums") plānu NESODA; tas vienkārši samazina, cik kritēriju piedalās.

Pie pakalpojuma rāda tā plānu vidējo, tāpēc tajā pašā aprēķinā „Netflix" kopējais vērtējums (3,7) ir augstāks nekā „Basic" — dārgākiem plāniem ir vairāk straumju un labāka izšķirtspēja.

VPN pakalpojumu kritēriji

Mūzikas pakalpojumu kritēriji

Cits saraksts un cits svarīgākais kritērijs. Šajā kategorijā abonementu cenas ir gandrīz vienādas, tāpēc cena šeit sver 10 % — lielāks svars pārvērstu vērtējumu par dažu eiro simtdaļu sacensībām. Vislielākais svars ir skaņas kvalitātei, jo tā ir vienīgā vieta, kur atšķirība nav nianse, bet cits produkts par to pašu naudu: no 24 bitu/192 kHz līdz robežai pie 256 kbps.

Kataloga lieluma šeit apzināti nav. Visi sniedzēji sola „vairāk nekā 100 miljonus dziesmu", bet pārbaudīt to nevaram — skaitlis nāk no viņiem pašiem un nav salīdzināms. Kritērijs, kurā visi saņemtu piecinieku, vērtējumu nešķir, tikai atšķaida.

Mākoņkrātuves kritēriji

Šeit cenu mērām par terabaitu: summa bez apjoma neko nepasaka. „Google One Basic" par 1,99 € un „MEGA Pro III" par 29,99 € nav lēts un dārgs produkts — tie vienkārši ir dažāda lieluma, un salīdzināt to summas būtu tas pats, kas salīdzināt ābola cenu ar maisa cenu. Vislielākais svars ir šifrēšanai: tā ir vienīgā atšķirība, ko nevar kompensēt ar naudu.

„Microsoft 365 Family" ietilpību skaitām kā 2 TB: tik daudz kopīgas vietas jaunajiem abonementiem ir visiem līdz sešiem cilvēkiem. Seši cilvēki ir redzami atsevišķā rindā, kur viņiem arī vieta.

Mākslīgā intelekta kritēriji

Šeit vērtējums mēra pirkuma nosacījumus un to, ko pakalpojums prot; modeļa kvalitāti tas nevērtē, un to sakām atklāti. Trīs no pieciem sniedzējiem publicē limitu uzbūvi, bet ne ziņu skaitu: „Claude Pro" un „Google AI Pro" — 5 stundu un nedēļas limitus, „Midjourney" — ātrā GPU laika stundas katrai pakāpei. „ChatGPT" tikai saka, ka limiti ir dinamiski un atkarīgi no noslodzes, bet „Perplexity Pro" daļu no tiem neatklāj. Turklāt publicētie limiti ir izteikti dažādās vienībās, tāpēc „cik saņemsiet par naudu" starp šiem pakalpojumiem ar mūsu pārbaudes standartu salīdzināt nav iespējams. Vērtējums, kas izliktos to mērām, būtu sliktāks nekā nekāds vērtējums. Tāpēc vērtējam to, kas ir pārbaudāms un kas maksā naudu: vislielākais svars ir pakalpojuma iespējām (20 %), bet to, vai sniedzējs vispār kādus limitus publicē, vērtējam atsevišķi (10 %).

Biznesa pakāpes skalā neiekļaujam — tas ir cits produkts citam pircējam.

Mācīšanās pakalpojumu kritēriji

Šajā kategorijā viens kritērijs ir izņemts apzināti — naudas atmaksas nosacījumi: tie ļoti atšķiras pēc platformas un pirkuma kanāla, tāpēc tos norādām pie katras platformas atsevišķi. Sertifikāts ir kritērijs (20 %), taču jautājums ir par atzīšanu: apliecību izsniedz gandrīz visi, bet atšķiras tas, vai to atzīst kāds ārpus pašas platformas.

Filmu un televīzijas kritēriji

Vislielākais svars ir saturam, kas nav pieejams bez maksas (18 %). Filmu un TV abonementā pērk saturu: „Netflix", „HBO Max" vai „Disney+" oriģinālus bez abonementa neredzēsiet, bet TV operatori pievieno maksas kanālus un arhīvu. „YouTube Premium" ir cits gadījums: tie paši video ir pieejami arī bez maksas, bet abonements noņem reklāmas un pievieno funkcijas — fona atskaņošanu, lejupielādes, „YouTube Music Premium". Tas ir noderīgi, taču tā ir ērtība, nevis saturs, tāpēc šajā kritērijā „YouTube Premium" saņem 1, bet pārējie pakalpojumi — 5. Bez šī kritērija vērtējums mērīja tikai funkcijas, un „YouTube Premium" nonāca augstāk par filmu platformām. Pārējie filmu kritēriji tā dēļ proporcionāli samazināti; pielāgojums tirgum un cenas kritēriji nav mainīti.

Grūtākais lēmums šajā kategorijā — pielāgojums Latvijas tirgum, un tā svars ir 15 % — vairāk nekā cenai. Pirmajā šī vērtējuma redakcijā tā nebija vispār, un rezultāts sanāca neloģisks: vietējais operators ar saviem kanāliem un arhīvu atpalika no pasaules katalogiem. Vērtējums mērīja tikai to, ar ko pasaules katalogi atšķiras savā starpā, un nemaz nemērīja to, kā dēļ skatītājs izvēlas vietējo sniedzēju.

Procentu nepublicējam un nepublicēsim — to nepublicē neviens sniedzējs, un mūsu pašu izrēķinātais būtu minējums. Bet kvalitatīvo līmeni pateikt var, un tas pie katra produkta ir uzrakstīts ar avotu. Latvijas tirgū, piemēram: „Go3", „Balticom TV", „Tet TV+" un „LMT Viedtelevīzija" — vietējie kanāli un arhīvs; „HBO Max" — sniedzējs pats raksta, ka subtitri un audio celiņi ir tikai daļai nosaukumu; „Netflix" — latviešu valodas nav oficiālajā saskarnes valodu sarakstā; „Disney+" — Latvija tiek piedāvāta tikai angliski.

Divi kritēriji ir atmesti. Kataloga lielumu nevērtējam tā paša iemesla dēļ, kā mūzikā: skaitli publicē paši sniedzēji, un tie nav salīdzināmi. Mājsaimniecības ierobežojumu apstiprina tikai puse lauka, bet no noklusēšanas secināt „tādas prasības nav" nedrīkst: noklusēšana nav noliegums. Lejupielāžu robežas mēra dažādās vienībās — „līdz 100 nosaukumiem" un „līdz 10 ierīcēm" vienā skalā nesaliek —, tāpēc kritērijs „Skatīšanās bez interneta" (7 %) tās neskaita: tas atbild tikai uz to, vai saturu vispār var skatīties bezsaistē un vai tikai telefonā vai planšetē.

Cenai šeit atstāti 10 % — ne vairāk kā citās kategorijās, un tas ir apzināti: kritērijs salīdzinātu 24,99 € komplektu ar TV kanāliem, sportu un divām citām abonēšanām pret 8,99 € vienu katalogu tā, it kā tas būtu viens un tas pats produkts par citu cenu. Liels cenas svars sodītu par to, ka komplektā ielikts vairāk.

Piemēram, „Go3" izšķirtspēja un telpiskā skaņa apzināti paliek „nav pārbaudīts" skaitļa vietā: tā paša lapas saka, ka universāls 4K nav apstiprināts, bet apstiprinātais līmenis ir nosaukts tikai kā „orientēts uz HD" — bez skaitļa. Ierakstīt „Full HD" nozīmētu pievienot precizitāti, kuras avotā nav.

Sporta un veselības kritēriji

Vienīgā kategorija, kurā abonementa cena nav visa cena. „Garmin Connect+" bez „Garmin" pulksteņa un „Google Health Premium" bez „Fitbit" vai „Pixel Watch" nav no kā nolasīt datus, bet „WHOOP" ir otrādi — ierīce ietilpst dalībā. Tāpēc jautājums „vai pietiek ar abonementu" sver 25 % — vairāk nekā abi cenas kritēriji kopā (20 %): tas ir cenas turpinājums.

Šeit apzināti nav nekā par mērījumu precizitāti vai ieguvumu veselībai. Tie ir medicīniski apgalvojumi, ko pārbaudīt nevaram, tāpēc šajā vietnē tos neizsakām — ne labus, ne sliktus.

Spēļu abonementu kritēriji

Vienīgā kategorija, kurā abonements var būt nosacījums. Bez „PlayStation Plus" vai „Nintendo Switch Online" daļa jau nopirkto spēļu internetā vienkārši nedarbosies. Cilvēkam, kurš izvēlas, tā ir svarīgāka ziņa nekā kataloga lielums: viņš maksā par to, lai darbotos tas, kas viņam jau pieder; saturs šeit ir otršķirīgs. Tāpēc spēlēšana ar citiem internetā sver tikpat, cik jauno spēļu pieejamība — pa 25 %. No četriem šīs kategorijas pakalpojumiem divi to ietver, viens dod ne visos līmeņos, bet viens nedod nemaz.

Kataloga lielumu nevērtējam, kaut arī tas ir pirmais, kas ienāk prātā. Skaitļa, ko varētu godīgi salīdzināt, vienkārši nav: sniedzēji to stabili nepublicē, katalogi mainās katru mēnesi, un mūsu pašu saturā tā arī nav — pārbaudīts pirms rakstīšanas. Ierakstot „ap 400" pret „ap 100", vērtējums balstītos uz skaitļiem, ko neviens nav pārbaudījis. Tāpēc izvēlēti tie kritēriji, kuru fakti mums ir.

Kur darbojas sver 20 %, jo no tā ir atkarīgs, vai abonements strādās ar to tehniku, kas cilvēkam jau ir. Šis kritērijs vērtējumu tiešām sadala: četri kategorijas pakalpojumi nonāk četros dažādos līmeņos — no „tikai konsole" līdz „konsole, dators un mākonis". Kritēriju, uz kuru visi atbildētu vienādi, mēs neliekam nemaz — tas ir tas pats noteikums, kura dēļ mūzikā nevērtējam kataloga lielumu.

Antivīrusu programmu kritēriji

Antivīrusu aizsardzību mēra neatkarīga laboratorija. Citās kategorijās nākas balstīties uz to, ko sniedzējs pārdod — cik ierīču, vai ir šifrēšana —, jo neatkarīgu mērījumu nav. Antivīrusiem to veic „AV-Comparatives": no tās jaunākajiem testiem ņemti trīs kritēriji — aizsardzība bez interneta, aizsardzība ar internetu un kļūdainas trauksmes.

Vislielākais svars ir aizsardzībai bez interneta (25 %), aizsardzībai ar internetu — 15 %. Tie ir divi atsevišķi kritēriji, jo viens skaitlis šeit melotu: tā pati programma ar savienojumu var būt starp labākajām, bet bez tā palaist garām gandrīz katru septīto draudu. Klēpjdators lidmašīnā vai interneta traucējumu laikā paliek ar to, kas ir instalēts, tāpēc programmai, kas vienlīdz labi aizsargā abos gadījumos, jāapsteidz tā, kas ir stipra tikai tiešsaistē.

Kļūdainas trauksmes (10 %) nav sīkums: tās vai nu aptur tīru programmu, vai iemāca spiest „tomēr atļaut", un tad vairs nedarbojas arī īsts brīdinājums. To robežas ir pašas laboratorijas grupas, kas publicētas tajā pašā testā; savas mēs neizdomājam.

Cenu šeit salīdzinām par vienu ierīci: viena un tā paša sniedzēja plāni vienai un desmit ierīcēm atšķiras vairākas reizes tikai aptvēruma dēļ, tāpēc plānu summu mediāna mērītu plānu lielumus. Atsevišķi vērtējam, cik sadārdzinās otrais gads (10 %) un cik ierīču plāns aizsargā (10 %).

Kā šeit nav: „AV-TEST" veiktspējas un lietojamības vērtējumu — mūsu vērtētajiem produktiem tie ir sasnieguši griestus (2026. gada jūnija kārtā visi seši saņēma 18 no 18), tāpēc neko neatšķirtu. Papildu rīkus — VPN, paroļu pārvaldnieku, vecāku kontroli — atsevišķā kritērijā arī nevērtējam: tie ir redzami plānu salīdzinājuma tabulā, bet aizsardzību tie nemēra.

Un pieci noteikumi, bez kuriem šie svari neko nenozīmētu:

• Nepārbaudīts kritērijs izkrīt, nevis kļūst par nulli. Nulle nozīmē „pārbaudījām, un tā nav", bet mēs to nezinām — tās ir divas dažādas lietas. Šāds kritērijs tiek izņemts, un tā svars sadalās starp pārējiem. Citādi vērtējums mērītu mūsu datu robus: sniedzējs saņemtu mazāk tāpēc, ka kaut ko par viņu neatradām. Tas nenozīmē, ka viņš ir sliktāks.
• Ja nepārbaudītu ir vairāk nekā četri — vērtējumu nerādām vispār, bet VPN robeža ir stingrāka: vairāk nekā divi. No zināmas robu daļas skaitlis pārstāj būt vērtējums un kļūst par minējumu ar komatu.
• Ātrums vērtējumā neietilpst. To publicē paši sniedzēji, un neatkarīgie mērījumi mainās ik mēnesi. Ierakstīt to skaitlī nozīmētu ierakstīt minējumu, tāpēc ātrums paliek apskata tekstā kā nosaukts apgalvojums ar avotu.
• Straumēšanas pakalpojumus vērtējam pēc tā, ko sniedzējs piedāvā. Pārbaudām divas lietas: vai ir Smart DNS (tad pakalpojumu var lietot televizorā vai konsolē, kur lietotnes nav) un vai tiek atvēlēti straumēšanai paredzēti serveri. Vai konkrēta platforma šobrīd atveras, nepārbaudām — tam vajadzētu abonementu pie katra sniedzēja, un atbilde būtu spēkā vienu dienu.
• Struktūrdatos šis vērtējums nonāk — bet tikai tas, un tikai tur, kur to rādām. Kopš 2026-08-22 to publicējam kā reviewRating ar skaidri norādītu 1–5 skalu: tas ir mūsu pašu, nosaukta autora vērtējums svešam produktam. Lietotņu veikalu vērtējumu tur nav un nebūs — „Google" vadlīnijas to aizliedz tieši: „Don't aggregate reviews or ratings from other websites". Lapā tie paliek redzami ar veikala nosaukumu, balsu skaitu un pārbaudes datumu.

Tur, kur vērtējumu rādām, katrs tā kritērijs apskata lapā ir redzams kopā ar to, ko konkrēti atradām, un ar saiti uz oficiālu avotu — lai nepiekrišana svariem būtu pārbaudāma.

Vērtējumu nosaka tikai publicētie kritēriji: partneri par pozīciju nemaksā, un sniedzēji tekstu pirms publicēšanas neredz. Apskatus raksta nosaukts cilvēks — autors ir norādīts pie katra teksta.

Lietotņu veikalu dati

Izmantojam publiskus Apple App Store un Google Play datus: lietotāju vērtējumu kopā ar vērtējumu skaitu. Norādām, no kura veikala dati ņemti. Vietu kategorijas topā nerādām — tādu datu savāktu mums nav neviena, un rakstīt par to, ko nevācam, būtu tukšs solījums.

Svarīgi: tā nav tirgus daļa un nav kopējs „populārākā" reitings. Šos datus neizmantojam pakalpojumu secības veidošanai — tie ir sniegti tikai kā papildu konteksts. Atsauksmes mēs paši neveidojam un nepārrakstām.

Mūsu vērtējumā tie tomēr nonāk — un ne vienu reizi: lietotnes novērtējums ir kritērijs septiņās rubrikās no deviņām (nav spēlēs un antivīrusos). Svars tajās atšķiras vairākas reizes, tāpēc precīzu skaitli šeit neatkārtojam — tas ir pierakstīts pie katras rubrikas kritēriju tabulā, un tā ir vienīgā vieta, kur to vērts lasīt. Līdz 2026-08-23 šajā rindkopā bija rakstīts „VPN vērtējumā … ar 5 % svaru"; patiesībā VPN svars ir 1 %, bet vislielākais — mācīšanās rubrikā. Tā ir vienīgā vērtējuma daļa, kurā runā lietotāji — viņi vērtē lietotni; par abonementa cenas jēgu viņu vērtējums neko nesaka.

Kad veikali ir divi, kopējo vērtību nerādām: katra veikala rindai jau ir savs balsu skaits, un viens tos apvienojošs skaitlis lēmumam neko nepievieno — tikai paslēpj, kurš no diviem viedokļiem ir smagāks. Vērtējumā lietotņu novērtējums nonāk kā svērts lielums, pēc balsu skaita: vienkāršs vidējais no 4,8 (662 vērtējumi) un 4,5 (378 000) dotu 4,65 — skaitli, kurā seši simti cilvēku sver tikpat, cik trīs simti tūkstošu. Un šos vērtējumus neliekam struktūrdatos, ko lasa meklētājprogrammas: „Google" vadlīnijas to aizliedz tieši, jo tie ir svešu vietņu dati.

Kur cenas nav

Visas rādītās cenas ir pārbaudītas pēc oficiālām sniedzēju lapām vai norēķinu logiem. Kur summu nerādām, tam ir konkrēts iemesls, un tas ir uzrakstīts pašā lapā: vai nu sniedzējs cenu publiski nepublicē (tad norādām, kur to var redzēt), vai arī pakalpojumu šīs valsts kontam vispār nepiedāvā. Minēt sev neļaujam nevienā gadījumā. Ja datus uz laiku iegūt neizdodas, cenas nerādām vispār — labāk nerādīt neko, nekā parādīt nepareizu cenu.

Ziņo par kļūdu

Pamanīji neprecizitāti? Katra pakalpojuma lapā ir iespēja ziņot par kļūdu. Skat. arī labojumu politiku vai raksti tieši caur kontaktiem.

Kas šo metodiku neietekmē

Secību un vērtējumus nepērk neviens — ne sniedzēji, ne partneri. Kā tas tiek nodrošināts un ko redakcija sev neatļauj, ir aprakstīts redakcijas politikā. Ko rādītās summas nozīmē juridiski un par ko neatbildam — lietošanas noteikumos.